Šmita teleskopa uzstādīšana Riekstukalnā Andrejs Alksnis, LU AI Astrofizikas observatorijaPārskats par pirmiem optiskiem astronomiskiem instrumentiem observatorijā Baldones Riekstukalnā un novērojumiem, kas tur izdarīti laika posmā no 1958. gada līdz Šmita teleskopa uzstādīšanai 1966. gadā. Šmita teleskopa montāžas gaitas fragmenti, kas fiksēti 8 mm kino lentā. Oglekļa zvaigznes DY Per vieta maiņzvaigžņu saimē Andrejs Alksnis, LU AI Astrofizikas observatorijaStāsts par to, kā pavērās Perseja DY (DY Per) oglekļa maiņzvaigznes spožuma svārstību dīvainības, par zvaigznēm, kas met pasaules telpā putekļu mākoņus, par to, kas ir DY Per tipa zvaigznes un vai pati DY Per pieder pie DY Per tipa zvaigznēm. Karstā starpgalaktiku videDr.rer.nat. Dmitrijs Docenko, LU Astronomijas institūts, pētnieksReferātā tiks sniegts mūsdienu zinātnes stāvokļa apskats attiecībā pret karsto starpgalaktiku vidi galaktiku kopās un starp tām. Šī vide pašreiz satur vairāk nekā pusi no visiem atomiem Visumā, un ir aktīvo astronomisko pētījumu objekts. Diemžēl par to ir pieejams diezgan maz informācijas latviešu valodā, ko autors centīsies izlabot šajā referātā. Latvijas astronomu un astronomijas studentu pieeja teleskopiem Kanāriju salās, Havajās un citviet – kā izmantot ES OPTICON starpvalstu programmuDainis Draviņš, Lundas Observatorija, Zviedrija OPTICON - http://www.astro-opticon.org - ir sadarbības tīkls optiskai un infrasarkanai astronomijai Eiropā, kura apvieno pārdesmit vadošu organizāciju un no ES septītā ietvara pētniecības programmas (2007-2013) saņem 10 miljonu eiro atbalstu. Viena no darbībām ir starpvalstu programma kas ļauj izmantot daudzus Eiropas valstīm piederošus teleskopus observatorijās Francijā, Kanāriju salās, Austrālijā, Čīlē, Havajās un citviet. Pieteikties izmantot šos teleskopus var astronomi no tām ES dalībvalstīm kurām nepieder attiecīgais teleskops un prioritāte ir pirmās reizes lietotājiem, jauniem pētniekiem, un no valstīm kurām nav līdzīgi teleskopi. Programma tātad ir orientēta uz jaunajām ES dalībvalstīm kuras (vēl) nav, piemēram, ESO dalībvalstis. Astronomiem kuriem piešķir novērošanas laiku, no OPTICON līdzekļiem arī nodrošina visas ceļošanas un iztikas izmaksas. Interaktīvā tāfele astronomijas / fizikas stundāsInese Dudareva, Mag.phys., Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāteAusma Bruņeniece, Mag.phys., Pumpuru vidusskolas astronomijas skolotāja Interaktīvās tāfeles izmantošana astronomijas un fizikas stundās dod iespēju dažādot mācību metodes. Interaktīvā tāfele ir kā liels datorekrāns, kurā, izmantojot tāfeles rīkus, var strādāt interaktīvi ar vizuālo materiālu, piemēram: pārvietot, grupēt un klasificēt galaktikas; veidot Saules evolūcijas shēmu no attēla fragmentiem; darboties ar zvaigžņotās debess grozāmo karti, pievēršot uzmanību atsevišķiem zvaigznājiem, papildinot informāciju kartē un attēlos u.c. Interaktīvo tāfeli var izmantot arī kā multimēdiju (video, audio, internets, informācijas krātuves, u.c.) vadības centru. Latvijas astronomu atklātie asteroīdiIlgmārs Eglītis, LU Astronomijas institūts Astrofizikas observatorija 2008.gadā atklāti pirmie Latvijas astronomu asteroīdi. Kopumā 2008.- 2009.gada periodā atklāti 24 galvenās asteroīdu joslas asteroīdi un viens NEO (Near Earth Object) Apollo tipa asteroīds, kurš savā ceļā pietuvojas Zemei. Katras zemes, kur uzstādīti platleņķa teleskopi, pienākums ir dot savu ieguldījumu Saules sistēmas mazo ķermeņu izpētē, kurš ir svarīgs no Zemes drošības viedokļa. Perspektīvie pētījumi LU AI Astrofizikas observatorijāIlgmārs Eglītis, LU Astronomijas institūts Astrofizikas observatorija Nākotnes pētījumi Astrofizikas observatorijā (AO) balstīti uz pieciem vaļiem:
- Iepriekšējo gadu pieredze un zināšanas;
- Lielāko pasaules datu bāžu izmantošana;
- Baldones astroarhīva digitalizācija;
- Jauno speciālistu zināšanu starpzvaigžņu fizikā un zvaigžņu kīmiskā sastāva analīzē;
Renovētā Šmita teleskopa iespējas.
Perspektīvie pētījumu virzieni:
- Padziļināti turpināt tradicionālo AO pētījumu virzienu – vēlo spektra klašu spektrofotometriskos pētījumus izdalītos debess apgabalos
- Oglekļa zvaigžņu kataloga datu uzlabošana
- Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi
- Uztveršanas aparatūras uzlabošana
Veiktās iestrādes - jaunu oglekļa zvaigžņu atklājumi, jaunu asteroīdu atklājumi, digitalizācijas aparatūras iegāde un darba metodes izstrāde, apstrādes programmu izveide, sekmīgs darbs doktorantūrā vieš pārliecību par izvirzīto mērķu realitāti.
Saules pulksteņi LatvijāDr.sc.comp. Mārtiņš Gills, Latvijas Astronomijas biedrība, SAG2009 koordinators Latvijā. www.saulespulkstenis.lvSaules pulkstenis ir senākā laiku attēlojošā ierīce. Lai arī to var aplūkot tikai kā pagātnes liecinieku, tie tiek veidoti arī mūsdienās gan ar interesanta vides elementa, gan ar laika rādīšanas funkciju. Referāts iepazīstina ar Latvijā esošajiem aktīvajiem saules pulksteņiem, analizē to kopīgās iezīmes, ka arī informē par saules pulksteņu veidiem, kuri mūsu valstī pagaidām nav pārstāvēti. Astronomija - vērtīga zināšanu bagāžas daļa ikvienam Arnis Ginters, SIA "StarSpace" valdes priekšsēdētājsAstronomija. Kas tad ir īsti astronomija un ko tā mums dod praktiskajā ikdienā? Kādēļ mums būtu jāatraujos no ikdienas darbiem un jāpaskatās debesīs? Vai astronomija ir paredzēta tikai zinātniekiem ar garu baltu bārdu vai tomēr ikviens var atrast kaut ko interesantu šajā zinātnē?
Dabaszinību un astronomijas stundas ar Activote balsošanas sistēmuAndris Gribusts jun., Izdevniecība “Lielvārds”, projektu vadītājs Activote ir integrēta individuālo atbilžu reģistrēšanas sistēma, kas veicina visas klases iesaistīšanos un mācību procesa pilnveidi. Activote balsošanas sistēmu ērti pielietot gan apgūtās tēmas izpratnes noskaidrošanai, gan pārbaudes darbiem, kā arī organizējot diskusijas. To visu iespējams paveikt, piešķirot katram skolēnam "balsstiesības” un aicinot paust savu izvēli - nospiežot balsošanas pogu. Iegūtās atbildes var saglabāt individuāli vai visai klasei, kā arī eksportēt uz Excel programmu, lai tās apkopotu un analizētu. Konferences dalībniekiem būs iespēja pārliecinieties par savām lieliskajām zināšanām astronomijā, lietojot Activote balsošanas sistēmu. Starpzvaigžņu miglāju ķīmijaMag. chem. Juris Kalvāns, LU Astronomijas institūts, asistents. Molekulārajos starpzvaigžņu gāzu-putekļu mākoņos notiek dažāda veida ķīmiskie un fizikālie procesi, kuri ietekmē zvaigžņu veidošanos un kurus ir būtiski izprast, lai korekti interpretētu miglāju spektroskopiskos novērojumus. Referātā tiks aprakstītas svarīgākās ar starpzvaigžņu gāzi un putekļiem saistītās ķīmiskās mijiedarbības, to cēloņi un sekas. Visbeidzot, šajā kontekstā īsumā tiks izgaismoti arī LU AI notiekošie pētījumi astroķīmijā. Strūves meridiāns UNESCO sarakstāJānis Kaminskis, M. sc. ing., Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktors, RTU Būvniecības fakultātes doktorants. Latvija atrodas to 10 valstu sastāvā, kuras šķērso vēsturiskais V. Strūves vārdā nosauktais 2820 km garais ģeodēziskais loks jeb meridiāns, kas kopš 2005.gada 15.jūlija ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Tas ir unikāls 19.gadsimta objekts visas cilvēces izpratnē, gan astronomijas un ģeodēzijas zinātnes attīstībā, kas arī apstiprināja I.Ņūtona hipotēzi, ka mūsu planēta ir saplacināta no poliem un precizēja tās izmērus. Lai sasniegtu šos vēsturiskos rezultātus, bija vajadzīgs turpat vai piecdesmit gadu ilgs darbs, kas tagad ir vainagojies ar spožu sasniegumu. Jāatzīmē arī tas, ka šī meridiāna mērīšanas darbi ir sākušies Latvijā un turpinājušies ziemeļu virzienā līdz Ziemeļu ledus okeānam, bet pēc tam darbi noslēgušies no Jēkabpils dienvidu virzienā līdz Melnai jūrai. Par godu minētajam kultūrvēsturiskajam objektam reizi divos gados tiek rīkotas starptautiskas konferences kādā no dalībvalstīm. Zvaigžņotā debess tautasdziesmās – satura un izpausmes pētījumi folkloras kopas skatījumā Jānis Kleperis un folkloras kopa "Budēļi", Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtsLatvju dainas ir kā brīnumaini kristāli, kur katrā šķautnē pilnīgi cita pasaule redzama. Arī mūsu referāts būs daudzšķautnains, kā Dainas. Vai Lielais Sprādziens ir Dieva roku darbs? Vai Dievs ir ārpus mums Kas latvietim par to sakāms (Jānis Kleperis: Kur, Dieviņ, tu paliksi, kad mēs visi nomirsim?...) Visā pasaulē megalīti izvietoti saskaņā ar zvaigžņu stāvokli pie debesīm. Vai akmeņi Zilā kalnā ir latviešu megalīti (Dainis Ozoliņš: Situ koku pie kociņa, lai riet saule vakarā...). Precīzi nofiksēt pēc Saules ziemas un vasaras saulgriežus katrs latviešu saimnieks diezin vai varēja un mācēja. Taču sarkanais kociņš (Saules koks, ozols) varēja nozīmēt to pašu, ko šodien saprot ar vārdu kalendārs vai pēc Vecā Stendera – laika grāmata, Saules kalendārs ( Māra Šterna: Trīs rītiņi saule lēce sarkanā kociņā...). Trejdeviņi ir maģisks skaitlis ne tikai latviešiem (Guntars Vaivars: Trejdeviņi, trejdeviņi, divi bij` ārā...).
Interneta iespējas vaļasprieka astronomiemDipl.Ing. Thomas KruegerInternets mūsdienās kļuvis tik ļoti apjomīgs, ka arī astronomija nav iedomājama bez tā. Sākot ar bagātīgiem informācijas avotiem, datu bāzēm, diskusiju forumiem līdz pat plašam multimediju un dokumentālo filmu piedāvājumam. Referātā tiks demonstrēti „nelatviski” informācijas avoti un programmas, jo pieņemam ka klausītāji noteikti jau pārzina Latvijā tapušo interneta resursu piedāvājumu. Tiešraides un multimediju demonstrējumi bagātinās un ilustrēs tēmas izklāstu. Astronomiskie novērojumi mājas apstākļosAija Laure, LU FMF Fizikas maģistrantūras 2. kurss, Astrospektroskopijas laboratorijaAprakstīti faktori, kas ietekmē un jāņem vērā veicot novērojumus (astroklimats). Latvijā redzamo zvaigznāju novērošana. Novērojumos izmantoto optisko ierīču apskats. Zvaigžņotās debess šķietamās griešanās ap Polārzvaigzni ilustrācija un izskaidrojums. Saules, Mēness, planētu un debess parādību novērojumi. Fizikas eksperimentu demonstrējumi un atraktīvas astronomijas lekcijas skolām Aivis Meijers LU Astronomijas institūts Šajā gadījumā pārstāvu pats sevi, nevis Botāniskā dārza lāzerlokācijas staciju. Fizikas eksperimentus esmu demonstrējis jau vairāk kā piecus gadus citu organizāciju piedāvājumu ietvaros, bet tagad tos piedāvāju individuāli. Eksperimenti būs interesanti jebkuram cilvēkam - netiek kopēta skolas mācību programma. Piedāvājums var tikt papildināts ar lekcijām par astronomijas tēmām.
Rainis, "Zvaigžņotā Debess" un DainasIrena Pundure, populārzinātniskais gadalaiku izdevums "Zvaigžņotā Debess" Par sauli, ko bērnu dienās visam mūžam sasmēlies Rainis (1865-1929), vēlāk, savās lugās apliecinādams varas iespēju brīvi manipulēt ar gara tumsībā slīkstošu tautu, centies visiem spēkiem izplatīt gara gaismu, kas ir katras tautas augstākais mērķis, viņas lielākais spēks un viņas varenākais cīņas ierocis;
Par Sauli, kuras mūžs aprakstīts «Zvaigžņotajā Debesī», kas jau vairāk nekā 50 gadus sniedz ziņas par zinātnes sasniegumiem latviski;
Par Sauli, kuras gaita pa debessjumu apdzejota latvju dainās un kas noteikusi kā dienas sadalījumu, tā latvisko gadskārtu, novesdama mūsu senčus pie mūžīgā kalendāra.
Sk. arī http://www.liis.lv/astron/IE_version/Paradies/Saule.htm
Ievērojamākie meteorīti pasaulē, Latvijā Gunta Vilka, Latvijas Universitātes Zinātņu un tehnikas vēstures muzejs, Fridriha Candera – kosmosa izpētes muzeja vadītāja Meteorīti uz Zemes krīt katru dienu un pat diezgan lielā skaitā, tikai gandrīz visi tie ir putekļa izmērā un tādi jau pētniekus un kolekcionārus maz interesē, nemaz nerunājot par to, ka atšķirt zemes putekli no kosmiskā praktiski nav iespējams. Šajā stāstā būs runa par patiešām ievērības cienīgiem meteorītiem – pašiem lielākajiem pasaulē, ar interesantiem likteņiem, no kuriem daži aplūkojami arī Candera muzeja kolekcijā. Nobeigumā tiks pieminēti arī tie nedaudzie tepat Latvijā atrastie meteorīti. Astronomijas terminoloģija latviešu valodā – kopjams lauks Dr. paed. Ilgonis Vilks, Latvijas Universitātes žurnāla „Terra” galvenais redaktors Astronomijas terminoloģija latviešu valodā ir lauks, kurā sastopamas „nezāles” – neiztulkoti vai neveiksmīgi latviskoti termini, taču tas nav pavisam „aizaudzis”, jo ir atsevišķi populārzinātnisko tekstu autori un redaktori, kas veiksmīgi kopj šo lauku. Pozitīvi vērtējama astronomijas šķirkļu veidošana latviešu Vikipēdijā. Diemžēl no „tīrajiem” zinātniekiem un terminoloģijas institūcijām atbalsta nav. Taču vajadzība ir liela, jo astronomijā bieži tiek atklāti jauni objekti vai parādības, kam nepieciešams latviskais nosaukums.
|
